Kāpēc sūtīt savu bērnu uz futbola treniņiem?

Futbols ir populārākais sporta veids visā pasaulē, taču savus bērnus mēs nereti ar šo sporta veidu neiepazīstinām. Citi sporta veidi šajā ziņā ir pamanījušies aizēnot futbolu, kaut gan tieši futbolam ir ļoti daudz priekšrocību. Tā ir viena no labākajām fiziskajām aktivitātē, ko jūs savam bērnam varat sniegt. Šeit būs daži iemesli – pikalainaa, kāpēc?

Nav tik traumatisks

Bieži vien vecāki negrib bērnus sūtīt uz futbola treniņiem tieši tāpēc, ka uzskata futbolu par traumatisku, taču futbols patiesībā ir tieši mazāk traumatisks nekā daudzi citi zināmākie sporta veidi. Kritieni futbolā ir neizbēgami, taču tiek izmantoti kāju sargi un kritieni zālājā nav tik nepatīkami. Arī tiešs kontakts starp spēlētājiem un agresivitāte futbolā nav atļauti. Piemēram, hokejs ir daudz agresīvāks sports un kritieni uz cieta ledus ver būt daudz traumatiskāki. Arī basketbols tomēr ir agresīvāka spēle, turklāt lēcieni, ātrā skriešana un biežie manevri daudz ātrāk novedīs līdz traumām.

Lēts sporta veids

Lai trenētos kādam sporta veidam profesionāli, vienmēr būs jāizdod lielas naudas summas, taču līdz tam, futbola treniņi nudien neizmaksās dārgi. Futbolā vispār nav nepieciešams nekāds īpašs ekipējums. Svarīgākā daļa ir labi futbola apavi, taču bērni mierīgi var spēlēt arī ar parastām botēm. Trenējoties kādā futbola pulciņā, laukums un bumba tiks nodrošināti, taču improvizētu futbola laukumu iespējams izveidot arī pašam. Ja finansiālie aspekti jums ir svarīgi, tad futbols būs lieliska izvēle jūsu bērna aktivitātēm.

Labs fiziskais treniņš

Protams, jebkuras fiziskas aktivitātes ir labas kā bērniem, tā pieaugušiem, bet futbols ir īpaši noderīgs. Vienas futbola spēles laikā spēlētāji vidēji noskrien ap 14 km. Tas nozīmē, ka futbola treniņš ir tik pat efektīvs kā lielu attālumu pievarēšana vienkārši skrienot, taču futbols ir daudz aizraujošāks un šo distanci pievarēt būs daudz vieglāk. Vēl futbols trenē arī līdzsvaru, koordināciju, precizitāti un veiklību. Tās ir ļoti svarīgas īpašības un ir lieliski, ja to visu var apgūt sevi nenomokot, bet gan jautri spēlējot interesantu komandu spēli.

Prāta treniņš

Tomēr futbols neaprobežojas vien ar bumbas dzenāšanu pa laukumu “pikavippi luottotiedottomalle“. Tā ir arī stratēģiska prāta spēle, kas liek visu laiku aktīvi domāt līdzi un izmantot dedukcijas spējas. Ir jāprot izanalizēt pretinieka nākamais gājiens un tajā pašā laikā jāizdomā, kā pašam konkrētajā brīdī vislabāk rīkoties. Bērni, kas spēlē šādas stratēģiskas sporta spēles, prasti daudz labāk izprot fiziku, matemātiku un citus mācību priekšmetus, kur vajadzīga loģiskā domāšana.

Socializēšanās iespējas

Visbeidzot, futbola treniņi būs iespēja bērnam socializēties ar saviem vienaudžiem. Futbola komandā būs vēl citi bērni ar līdzīgām interesēm un mērķiem. Tieši komandu sporta veidi ir tie, kas vislabāk saliedē kolektīvu un ir pamats lieliskai draudzībai. Ja vēlaties, lai jūsu bērnam ir draugi, ar ko kopā lieliski un veselīgi pavadīt brīvo laiku, noteikti sūtiet viņu uz futbola treniņiem.

Popkūltūras ikonu nedienas ar mafiju

Īstā dzīva var būt tikpat dīvaina, smieklīga vai šausminoša kā filmas. Mūsdienās, kad organizētās noziedzības zelta laikmets sen kā ir beidzies, ir grūti aptvert, cik liela vara agrāk atradās noziedzīgo sindikātu rokās un cik tālu tās bija gatavas iet, lai panāktu savu. Šo stāstu sagatavojuši pinjaman24.com.

Pirms savas 1969. gada uzstāšanās, Ziemeļkarolīnā, The Rolling Stones par apsargiem nolīga motociklistu bandu Elles Eņģeļi, par pakalpojumu norēķinoties ar 500 dolāriem un kasti alus. Koncerta laikā, 18 gadīgs jaunietis pietuvojās skatuvei ar ieroci rokās. Skatuvi apsargājošie motociklisti nežēlīgi piekāva un nāvīgi sadūra iespējamo uzbrucēju grupas acu priekšā. The Rolling Stones uzskatīja, ka nāvīgie naža dūrieni esot bijuši lieki, jo, saduršanas brīdī, uzbrucējs jau bija nogāzts zemē. Grupa nolēma vairs nekad nesadarboties ar Elles Eņģeļiem, kuru metodes vairāk iederējās bandu savstarpējo konfliktu risināšanā, nevis publisku pasākumu apsardzē. Elles Eņģeļus šāds solis tā sadusmoja, ka motociklistu banda pat kala plānu, lai nogalinātu visus grupas biedrus, turklāt tie bija pavisam tuvu, lai to realizētu. Līdz zobiem bruņojušies bandīti, sēdās laivā un mēģināja uzbrukt Džegera villai no jūras puses. Grupas biedriem stipri paveicās, jo Elles Eņģeļu laiva apgāzās negaidītas vētras viļņos. Ja ne šī dabas spēku iejaukšanās, iespējams, šodien starp dzīvajiem nebūtu neviens no leģendārās grupas dalībniekiem, kuri visi tobrīd uzturējās Džegera villā.

Tā paša gada laikā ar organizētās noziedzības draudiem saskārās arī cita rokmūzikas leģenda – ģitāras virtuozs Džimijs Hendriks. Savas Amerikas turnejas laikā, piestājis Sietlā, Džimijs mīklaini pazuda uz divām dienām. Biogrāfi un rokmūzikas vēsturnieki ilgi netika gudri, kādi notikumi slēpās aiz šīs negaidītās rokera pazušanas. Patiesība nāca gaismā, kad, bijušais Medelīnas karteļa biedrs, Džons Roberts atklāja 1969. gada notikumus Rolling Stone žurnālam. Problēmas esot sākušās, kad Džimijs esot iegājis kādā ar karteli saistītā Sietlas naktsklubā, cerot iegādāties narkotikas. Divi zema līmeņa gangsteri esot atpazinuši slaveno mūziķi, tāpat kā iespēju nopelnīt papildus naudu, kādu tas tiem piedāvā, zvaigznei ienākot to vidē. Gangsteri piedāvāja Džimijam bezmaksas narkotikas, lai pārliecinātu mūziķi doties tiem līdzi. Aizveduši Džimiju uz kādu nomaļu, līdz šim nezināmu vietu, gangsteri ieslēdza mūziķi un turēja gūstā divas dienas. Šajā laikā Džimijs tika turēts tādā narkotisko vielu reibumā, ka viņš pat neapjauta notiekošo, līdz incidents tika atrisināts, Džimija menedžerim samaksājot izpirkuma maksu. Kā izrādās, pats Džimijs esot turējis aizdomās savu menedžeri, uzskatot, ka tas esot nolīdzis gangsterus, lai vēlāk teatrāli atbrīvotu mākslinieku no to gūsta un iegūtu lielāku viņa uzticību.

Kropļojot un slepkavojot, visus, kas uzdrīkstējās nostāties to ceļā, Kreju dvīņu brāļi (butuh dana cepat tanpa jaminan) kļuva par draudīgākajiem gangsteriem, kādi darbojās piecdesmitajos un sešdesmitajos gados, Lielbritānijā. Kreji nolēma izplēst lapu no Amerikāņu mafijas vēstures grāmatas un nolēma sagrābt kontroli pār rokgrupu. Viņu izvēle krita par sliktu visu laiku veiksmīgākajai grupai – Bītliem. Dvīņi apciemoja Bītlu menedžeri Braienu Epstīnu un informēja viņu par savu ieceri. Epstīns centās atrunāt, pamatojoties uz to, ka tik lielas rokgrupas vadīšana esot sarežģīts process, kas cilvēkiem no malas nebūšot par spēkam. Gangsteri uztvēra Epstīna teikto kā apvainojumu un iztrieca 15 centimetru garu naglu cauri menedžera vaigam. Vēlāk, atklājot, ka Epstīnam tomēr bijusi taisnība, gangsteri atmeta iecerei ar roku.

Pagātnes aplamie zinātniskie uzskati

Zinātne ir sarežģīta. Pat zinātniekiem. Esot sava laika tehnoloģiju gūstekņi un cenšoties izskaidrot likumus, kas darbina dabu, zinātnieki ne tikai regulāri rada aplamas teorijas, bet arī notic citu radītām aplamībām un atrod tām vietu mācību grāmatās. Eksistējot tik daudzām teorijām, kuras zinātnieki agrāk turējuši augstā godā, lai tās vēlāk izrādītos tukši mīti, jājautā: Cik daudz no šodien skolās mācītā, gadsimtiem vēlāk, izrādīsies muļķības? Šo sarakstu mums sarūpējuši http://www.ihned247.cz/.

Lietus seko arklam ir klimatoloģijas koncepts, kas mūsdienās ir pilnībā apgāzts. Šī teorija paredzēja, ka cilvēku apmetnes radīja ievērojamu un paliekošu pieaugumu nokrišņu daudzumā, tādā veidā ļaujot cilvēkiem apdzīvot teritorijas, kuras, pirms to apmešanās, būtu pārāk sausas. Šāds uzskats valdīja līdz 19. gadsimtam, kad, vadoties pēc tā, kolonisti centās izveidot apmetnes tuksnešainākajās Ziemeļamerikas un Austrālijas teritorijās, sagaidīdami, ka līdz ar to ierašanos, šīs sausās zemes kļūs dzīvei labvēlīgākas. Šie kolonizācijas mēģinājumi cieta neveiksmes, jo, kā sagaidāms, velkot arklu cauri sausām smiltīm, lietu piesaukt neizdevās.

Arī ģeogrāfijā ir bijušas teorijas, kas vēlāk izrādījušās mīti vien. 16. gadsimta ģeogrāfijas eksperti bija pārliecināti, ka Kalifornija ir ar kontinentālo Ziemeļameriku nesavienota sala. Tā laika kartēs ir redzama milzīga sala pie kontinenta rietumkrasta un tās tika uzskatītas par pareizām līdz pat 18. gadsimtam. Šo mītu, 1776. gadā, beidzot apgāza Žuana Batistas de Anza ekspedīcijas. Interesanti, ka mūsdienu ģeologi uzskata, ka šajā mītā ir daļa patiesības, jo, aptuveni pirms 25 miljoniem gadu, Kalifornijas pussala patiešām esot bijusi pilnībā okeāna nošķirta no kontinentālās Ziemeļamerikas.

Ģeocentriskums ir koncepts, ka Zeme atrodas visuma centrā un visi pārējie debesu ķermeņi riņķo tai apkārt. Šī uzskata pirmsākumi meklējami Senajā Grieķijā, bet līdzīgas idejas bija arī Senās Ķīnas astronomiem. Idejas pamatā ir novērojums, ka Saule, zvaigznes, planētas un Mēness, skatoties no Zemes, šķiet, riņķo tai apkārt. Vārds planēta nāk no sengrieķu valodas, kurā tas nozīmē klejotājs. Skatoties uz planētām ar neapbruņoti aci, sengrieķi ievēroja šos klejotājus, kas kustējās cauri debesīm, sekojot trajektorijai, kas atgādina stacionārā telefona vadu. Pēc sengrieķu definīcijas, Mēness bija planēta, tāpat arī Marss, Venēra, Merkūrijs un pārējās planētas, kuras bija tiem zināmas, izņemot Zemi, kas pēc to domām, atradās statiskā stāvoklī, visiem pārējiem objektiem griežoties ap to. Vēlāk, viduslaiku Eiropā, ģeocentriskumu (půjčka bez doložení příjmů ihned) kaismīgi aizstāvēja katoļu baznīca, jo teorija par Zemi kā visuma centru, lieliski saderēja ar biblisko pasaules radīšanas teoriju, kurā Dievs vispirms radīja Zemi, un pēc tam visumu un zvaigznes tai apkārt. Ģeocentrisko modeli, par spīti lielām katoļu baznīcas pūlēm to nepieļaut, gāza Kopernika, Galileja un Keplera teorijas 16. gadsimtā.

Bērna un mātes attiecībām esot tuvākajai cilvēciskajai saiknei, nav grūti saprast kā radies Mātes iespaidu mīts. Tā pamatā ir uzskats, ka grūtnieces domu ietekmē, embrijs var iegūt konkrētas raksturīpašības. Šī uzskata turēšanas siltākā puse ir grūtnieču centieni domāt tikai jaukas domas, gaidot bērniņu, tomēr mītam ir arī tumšākā puse. Agrāk ar Mātes iespaidu teoriju tika izskaidroti teju visu dzimšanas defekti. Ja bērns dzima ar fiziskiem vai garīgiem traucējumiem, tad pie tā tika vainota māte, kas neesot bijusi pietiekoši piesardzīga, un grūtniecības laikā domājusi sliktas domas. 20. gadsimtā, attīstoties gēnu teorijai šis uzskats tika apgāzts.

Senči, kuri varētu pārspēt mūsdienu sportistus

Mūsdienu profesionālie sportisti ir dabas apdāvināti ģenētiskās loterijas uzvarētāji, kuri ir veltījuši lielāko daļu dzīves, lai attīstītu tikai attiecīgajam sportam nepieciešamās prasmes. Lai šo procesu padarītu maksimāli ražīgu, tos atbalsta mūsdienu tehnoloģijas un moderna izpratne par cilvēka ķermeņa anatomiju. Ar katru pārspēto rekordu, katra nākamā sportistu paaudze tiek uzskatīta par pārāku pār visām iepriekšējām (взять кредит онлайн). Tomēr ir zināms, ka šis apgalvojums ne vienmēr atbilst patiesībai. Vēsturiski ir pastāvējušas vairākas cilvēku grupas, kuru kulturālie, ģeogrāfiskie un anatomiskie faktori kopā ar gadsimtiem ilgu izolāciju, ļāva tām saglabāt unikālu dzīvesveidu un attīstīt unikālas spējas, kuras nespēj atkārtot pat mūsdienu superzvaigznes.

2008. gada Vasaras Olimpiskajās spēlēs, kuras norisinājās Pekinā, sprinta leģenda Useins Bolts uzstādīja jaunu pasaules rekordu, noskrienot 100 metrus 9.69 sekundēs, attīstot ātrumu 42 kilometri stundā. Pēdu nospiedumu fosilijas no 20000 gadu senas pagātnes liecina, ka senie austrālieši bijuši pārāki skrējēji par Boltu. Nospiedumos redzamais attālums starp soļiem liecina, ka skrējējs, kurš – jādomā ir bijis parasts senais austrālietis, ir pārvietojies ar ātrumu 37 kilometri stundā. Ņemot vērā to, ka fosilijā iemūžinātie soļi ir sperti pa ļoti dubļainu augsni un basām kājām, pētnieki uzskata, ka ar mūsdienu iespējām, šis skrējējs varētu uzlabot savu ātrumu līdz pat 45 kilometriem stundā. Pirmatnējie austrālieši bija tik lieliski skrējēji dēļ to anatomiskajām īpatnībām. Tiem bija garas kājas, ar smagnējiem, par 40 procentiem blīvākiem kauliem nekā mūsdienu cilvēkiem.

Kenijiešu maratonists Samuels Vanjiru ir šā brīža maratona rekordists. 42,2 kilometru garo distanci kenijietis ir pievarējis 2 stundās, 6 minūtēs un 32 sekundēs. Tomēr, ja Vanjiru stātos uz starta līnijas blakus 19. gadsimta Mohavi cilts skrējienam, viņam visticamāk būtu jāsamierinās ar sudrabu. Starp tā laika Mohavi indiāņiem ļoti populārs bija kāds futbolam radniecīgs sporta veids. Mohavi vīri dienām ilgi skrēja cauri tuksnešiem, spārdot koka bumbu. Tiek uzskatīts, ka dienas laikā šie senie sportisti pievarēja 322 kilometrus. Salīdzinājumam, mūsdienu labākais supermaratonists, grieķis Ianis Kouros nekad nav noskrējis vairāk par 304 kilometriem diennakts laikā, turklāt viņam skrējiena laikā nav nācies izvairīties no klaburčūskām, vai spārdīt koka bumbu.

Vēl viena no sportiskajām prasmēm, kas līdz ar laiku ir dilusi, nevis augusi, ir airēšana. Pirms 2500 gadiem kara flotes radīja impērijas, bet kara kuģus darbināja airētāju muskuļi. Airētāji bija atbildīgi ne tikai par nokļūšanu līdz kaujai, un manevriem tās laikā. Tā kā šaujamieroči bija pagalam primitīvi un populārākais cīņas paņēmiens bija taranēšana, tiem bija jāgrūž kuģis virsū ienaidniekiem ar pietiekošu spēku, lai to nogremdētu. Tā kā uz airētāju pleciem gūlās katras cīņas iznākums, kuģu kapteiņi pieķēdēja airētājus pie to soliem, neatstājot tiem izredzes izdzīvot zaudētas kaujas gadījumā. Ir labi saglabājušās konkrētas liecības par seno airētāju iespēto, no kurām visiespaidīgākā ir 427. gada p.m.ē. atēniešu kara kuģa ceļojums uz 340 kilometru tālo Lesbosas salu – потребительский кредит, kuru tie sasniedza 24 stundu laikā, uzrādot vidējo ātrumu virs 14 kilometriem stundā. Mūsdienu profesionāļiem cenšoties atkārtot šādu ātrumu attiecīgajam periodam atbilstošā kuģī, tas izdevās vien uz pāris sekundēm, bet vidējais ātrums bija vien 9 kilometri stundā.

Ceļošana ziemas sezonā

nav noslēpums, ka ceļojumi ziemas sezonā prasa lielāku uzmanību un plānošanu. Ir rūpīgi jāizpēta, kādi galamērķi ir atvērti šajā sezonā, ko konkrētā vieta piedāvā tūristiem aukstajā ziemas laikā. Tāpat jāpiedomā pie apģērba, rūpīgi izpētot dabas zonu maiņu. Ja pie mums ziemas laikā valda aukstums, tad tikpat labi tuvāk ekvatoram, gaiss būs daudz vairāk uzsilis. Ja izvēlies ceļot ar lidmašīnu vai autobusu, ir jārēķinās ar kredītiem no www.pcredit.pl, ka ir iespējamas biežākas aizkavēšanās, neparedzamu laika apstākļu dēļ. Ir jārēķinās ar sastrēgumiem un paaugstinātiem drošības apstākļiem, ja pats esi nolēmis braukt ar savu automašīnu. Tomēr, lai arī cik sākumā tas izklausās sarežģīti, ceļošana ziemas laikā ir izdevīga, jo daudzās vietās ne-sezonas laikā tūristu apmeklētās vietas ir samērā lētākas, kā arī nav lielā cilvēku burzma. Tu varēsi veltīt laiku sev un pilnībā izbaudīt atvaļinājumu.

Lai ziemas ceļojums izvērstos par labu piedzīvojumu, izlasi dažus padomus, kā var padarīt savu braucienu bezrūpīgāku.

Vai tev jau sirds sāk pukstēt straujāk, kad iedomājies nepatīkamo lidojumu, kas tevi sagaida ziemas laikā? Ja esi plānojis doties atvaļinājumā uz tālāku gala punktu, tad pēdējā lieta, ko gribētos piedzīvot ir saspringtas sajūtas lidostā. Aplūkosim dažus no pamata aviokompānijas ceļojuma padomiem, kas atvieglos ceļojumu ziemas sezonā.

Plāno uz priekšu. Gaidīt līdz pēdējam brīdim, lai iegādātos biļetes vienmēr ir tas nepareizākais risinājums. Jau laicīgi ieplāno savu atvaļinājumu un sāc meklēt biļetes pa dažādām aviokompānijām. Nedaudz ilgāk pasēžot pie meklētāja, ir iespēja atrast dažādus izdevīgus piedāvājumus, nekā sākotnēji būsi atradis. Ziemas sezonā pēc iespējas centies atstāt lielāku laiku starp lidojumiem, ja ir nepieciešams pārsēsties. Laika apstākļi ir neparedzami, tāpēc, ja lidmašīnas reiss kavēsies, tad tu būsi drošībā, ka paspēsi uz nākošo iekāpšanu. Vislabāk ir lidot arī dienas agrajā vai vēlajā reisā, lai izvairītos no saspringtas burzmas, kas ir tieši dienas vidū.

Atstāj māju vismaz vienu stundu agrāk kā parasti. Kad tu gatavojies doties ceļojumā ziemā, atceries pa daudz neparedzētiem apstākļiem uz ceļa, ar ko vari saskarties – aizsniguši ceļi, slideni ceļi, avārija vai kas cits. Tāpēc, velti sev vairāk laika rezervi kā tas būtu standarta ceļojuma laikā vasaras sezonā.

Ņem pēc iespējas mazāk mantas. Tā kā daudzas aviokompānijas kļūst arvien stingrākas savos noteikumos, kas ir saistībā ar bagāžu svaru, tad atceries – jo mazāk mantas, jo labāk. Tā tu ietaupīsi sev laiku un naudu, kas būtu jāpiemaksā, ja bagāžas svars pārsniegtu vēlamo. Noteikts svars ir svarīgs lidaparāta svara balstiem, tāpēc šos noteikumus nedrīkst pārkāpt.

Daudz lielāka uzmanība, kā lidojot ar lidmašīnu, ir jāpievērš mehāniskā transporta līdzekļa izmantotājiem. Braukšana ziemas laikā ir visbīstamākā pārvietošanās. Sliktu laika apstākļu dēļ, galvenokārt sniega un ledus ietekmē, Amerikā vien dzīvību ir zaudējuši ap 6000 iedzīvotāju un ievainoti vairāk kā 500000 katru gadu, kas ir veikts gada uzskaitēs. Tāpēc pievērs uzmanību padomiem, kā droši pārvietoties pa ceļu ziemas laikā:

Pārbaudi automašīnas tehnisko stāvokli. Tas būtu sliktākais ceļojuma scenārijs, ja tev ziemas laikā uz ceļa salūstu automašīna. Tie ir papildus izdevumi, dīkstāvē izlietotais laiks svešā vietā, kamēr mašīna tiktu salabota un, protams, pilnībā izbojāts atvaļinājums. Tāpēc, ja esi plānojis ziemas laikā doties tālākā ceļojumā ar savu automašīnu, tad noteikti pirms tam dodies uz autoservisu, lai profesionāļi pārbauda tehnisko stāvokli.

Esi gatavs mainīt kursu. Pirms tu izbrauc no mājas, rūpīgi izpēti braukšanas ceļus. Var gadīties, ka sliktu laika apstākļu dēļ kāds no ceļiem varētu tikt aizsprostots, tāpēc esi gatavs, ka nāksies apbraukt nelielu līkumu. Svarīgi ir apzināties reģionu, lai nenogrieztos pa nepareizu maršrutu.

Turi automašīnā papildus drošības aprīkojumu. Ziemas laikā mašīnā novieto dažas nepieciešamākās lietas, bez kurām neiztikt kādu neparedzētu gadījumu dēļ. Dažas no pirmās nepieciešamības lietām, kurām ir jābūt mašīnā, dodoties ziemas ceļojumā:

  • mobilais telefons un automašīnas lādētājs
  • ledus skrāpis
  • vilkšanas trose
  • sega
  • papildus apģērbs (džemperis, zeķes, cepures u.t.t.)
  • lukturis, sērkociņi

Kā veidot savu blogu

Man ļoti bieži nākas saņemt vēstules, ar jautājumiem, kā īsti labāk veidot savu blogu jeb emuāru lapu. Lai apkopotu visas atbildes vienuviet, izveidošu šo rakstu, lai padalītos ar dažiem labākajiem ieteikumiem. Katram cilvēkam, protams, blogu lapas veidošana ir ar savādāku mērķi, taču rakstīšanas stils varētu būt līdzīgs.

Par ko būs jūsu emuāri greitieji kreditai internetu? Pavārmākslu, bērnu audzināšanu, valdību un politiku, sportošanu? Neatkarīgi no tā, pārliecinies, ka tas ir kaut kas patiešām “Tavs”. Lai saglabātu savu blogu, nepieciešams daudz darba, un, ja tev tēmas neliksies pārāk saistošas, lai rakstītu vismaz vairākas reizes nedēļā, tad nemaz nesāc. Ja tev pašam nebūs aizraušanās par izvēlēto tēmu, tad nebūs daudz ko piedāvāt saviem lasītājiem. Tāpēc īsi un konkrēti – raksti par to, kas tev patīk un paliec uzticīgs savai tēmai.

Atšķiries no citiem

Patiesība ir tāda, ka neatkarīgi no izvēlētās tēmas, iespējams jau ir tūkstotis vismaz citi blogi par tieši šo tēmu. Tāpēc pavadi laiku lai izdomātu veidu, kā izcelt savu blogu un būt atšķirīgam no pārējiem. Ja tu izvēlies pavārmākslas blogu, tad vari iesaistīt visus lasītājus, veidojot ik nedēļas konkursus, par, piemēram, labākās picas recepti. Priekšnoteikums faktiski būtu tas pats, tikai nākot klajā ar dažādiem jaunumiem, kā konkursi, tu piesaistītu vairāk uzmanības. Apskati citus blogus par šo pašu tēmu un atrodi atšķirības, kādas varētu ieviest savā.

Raksti tā, kā tu runā

Personīgi man patīk lasīt tādus blogus, kuru rakstiem spīd cauri autora personība. Tu sajūties tā, it kā tev šis cilvēks stāvētu priekšā, daloties ar savām domām. Šādos rakstos ir daudz vieglāk iesaistīties un vieglāk lasīt. Tāpēc ļauj arī saviem lasītājiem veidot savienojumu, kamēr lasa tavu saturu. Šāds saturs ļauj cilvēkiem justies daudz komfortablāk, jo saruna tiek ievesta kā starp labi zināmiem draugiem – neiejaucot tur nekādu profesionalitāti. Taču nedrīkst pieļaut pareizrakstības kļūdas, lai raksts neizskatās pēc pavirši izveidota.

Galvenais ir labs saturs

Veido tādus rakstus, kurus tu vēlētos pats izlasīt citā blogu lapā. Izvairies no acīmredzamām lietām, bet vairāk iesaisti radošas idejas. Pirms veido kādu rakstu, lietderīgi ir apskatīt, vai šāds saturs jau nav izveidots katrā otrajā blogā, kas ir par tādu pašu tēmu kā tavējais. Vispārzināmu informāciju neviens nevēlas lasīt vēlreiz un vēlreiz, tāpēc nepieciešams interesantāks saturs.

Fotografēšanas prasmes

Ja tu vēlies, lai tavs blogs augtu un kļūtu arvien populārāks, tev jāuzlabo un jāiegūst labas fotografēšanas prasmes. Ja vien tu jau neesi profesionāls fotogrāfs. Tas ir nepieciešams, lai uzreiz apskatot fotogrāfijas, tās uzrunā un sniedz vēlmi paskatīties dziļāk rakstā. Tu vari ievietot vienu uzrunājošu fotogrāfiju pašā emuāra sākumā, vai arī ik pa laikam iesaistīt savā rakstā kā pielikumus. Piemēram, lieliski ir veidot pavārmākslas receptes, kur ik pēc soļiem ir pievienota fotogrāfija. Tu vari arī izvēlēties jau gatavas fotogrāfijas, kas ir plaši iespējamas internetā, turklāt bez maksas. Taču interesantāk būs, ja pats izveidosi savas unikālās bildes greitieji kreditai bedarbiams.

Formatēšana

Jo vairāk laika nākas saskarties ar blogošanu, jo lielāks ieskats rodas par labu formatēšanu. Daudziem, šķiet, formatēšana vispār neinteresē, bet tas nav pareizi. Visskaistāk izskatās pareizi noformēts raksts, kā tas ir nepieciešams skolas darbos – malu līdzināšana, virsraksta burti treknrakstā, svarīgākās lietas pasvītrotas, jaunu paragrāfu ievietošana. Šāds teksts ir vieglāk pārskatāms, kad viss nav vienā “čupā”.